Filozofija

​Nepieķeršanās ideja

Nepieķeršanās rezultātam ir būtisks priekšnoteikums mērķa sasniegšanai. Mēs nepārtraukti pieķeramies: lietām, cilvēkiem, attiecībām un arī  notikumiem – mūsu mērķiem. Līdzko cilvēks kādai lietai vai notikumam ļoti pieķeras, tā dzīve to atņem. Tas notiek tāpēc, ka dzīve mūs māca nepieķerties. Ir būtiski saprast atšķirību starp vēlēšanos un vajadzību. Tikko vēlēšanās kļūst par vajadzību, kura jāsasniedz steidzami un izmisīgi, par katru cenu, tā skaistā vēlēšanās kļūst par negatīvu emociju - bailēm. Tikko vēlēšanās pārvēršas vajadzībā, tā rodas šķēršļi tās realizācijai. Tādēļ aizrautīgi tiecieties uz savu mērķi, vēlieties to, bet nekad neuzskatiet to par vajadzību. Noteikti ir neatlaidīgi jāstrādā pie mērķa sasniegšanas, taču tas jādara bez pieķeršanās rezultātam. Jāizvirza mērķis, tas jāsasniedz, koncentrējoties tikai uz procesu, bet par rezultātu domājot tikai tik daudz, cik to pašā sākumā precīzi noformulējot. Vēlieties visu, bet, lai jūsu vēlēšanās nepārvēršas vajadzībā!

Cēlonis un sekas

Visu notikumu cēlonis ir mūsu apziņa. Apziņu atspoguļo mūsu esošais bio-enerģijas līmenis. Notikumi dzīvē ir mūsu apziņas atspulgs. Lai mainītu dzīvi, būtu jākoncentrējas nevis uz sekām, bet uz cēloni - apziņas attīstīšanu un bio-enerģijas palielināšanu. Piemēram, nauda bankas kontā ir sekas. Cēlonis ir attiecības ar cilvēkiem, konkrētas darbības un ieguldītā enerģija darba procesā, kas pārvērties naudā. Cits piemērs:  

•     Sākumā ir pieķeršanās kādai lietai vai cilvēkam, 
  
•     pēc tam - bailes to pazaudēt,
  
•     pēc tam dzīve atņem pieķeršanās objektu, to sabojā vai pilnīgi iznīcina, rodas slimība, vai kāda cita nelaime.
  

Tātad nelaimes cēlonis nav tas veids, kādā nelaime tieši realizējās dzīvē, bet gan pieķeršanās, kas izsauca visu tālāko notikumu ķēdi. Cik mēs spējam saredzēt patiesā iemesla un seku saistību katrā notikumā, tik spējīga ir mūsu domāšana un tik lielas ir spriešanas spējas.

Drosme, pacietība un griba

Ja dzīvē katrs notikums notiktu pats par sevi, tad katram tāds būtu. Cilvēka mērķtiecība, griba un koncentrēšanās spēja atšķir vienu cilvēku no otra. Griba ir magnēts, kas spēj pievilkt vairāk enerģijas. Sava griba ir jāapliecina nevis ar labiem nodomiem, bet ar reāliem darbiem. 

Notikumi, cilvēki – mūsu skolotāji

Dzīvē notiek daudz dažādu lietu - daļa labu, bet daļa - nepatīkamu. Ar nepatīkamajiem notikumiem dzīve mūs māca, norāda uz mūsu nepilnībām un mudina mūs saprast, ka mēs kaut ko darām nepareizi. Mūsu uzdevums ir uz katru negatīvu notikumu vai cilvēku raudzīties no cita redzes punkta. Ja šāds nepatīkams cilvēks uzradies manā dzīvē, ko man dzīve ar to grib iemācīt? Ko es daru nepareizi? Ne tikai darbos – arī domās un attieksmē? Kamēr cilvēks nesaprot, ko viņš dara nepareizi, negatīvi notikumi atkal un atkal atkārtojās. Rodas tikai jauni izpildītāji un citi apstākļi. Jo ātrāk mēs saprotam, ko dzīve mums grib iemācīt, jo ātrāk mēs atbrīvojamies no problēmas nastas. Jāatceras, ka pārmetumi otram cilvēkam, ka viņš izturas ne tā, kā mēs vēlamies, ir cīņa ar sekām. Pārdomāt savu rīcību un saprast, kas manā darbībā vai attieksmē ir nepareizs, ir cīņa ar cēloni. Tikai cīņa ar cēloni nodrošina problēmu izzušanu. Ja cīnāmies tikai ar sekām, tad problēma paliks. Dzīvē nav ne draugu, ne ienaidnieku, ir tikai skolotāji. Sliktā notikumā jāiemācās redzēt labo un labā notikumā jāiemācās redzēt slikto. Un tad abi jāiemīl vienādi.

Kas ir labāk mums?
Cilvēkam ir jādara viss iespējamais mērķa sasniegšanai, tomēr tajā pašā laikā jāatceras, ka viņš pats nemaz nezina, kāds rezultāts ir labāks – tas ko viņš ir iecerējis, vai tas, kas realizējas dzīvē. Reiz kādam valdniekam bija gudrais, kuram valdnieks prasīja, vai šodien ir labs laiks doties medībās. Gudrais atbildējis, ka jā. Valdnieks devās medībās un notika nelaime - viņam norāva īkšķi. Valdnieks pārnāca no medībām un pārmeta gudrajam, kāpēc viņš devis sliktu padomu. Gudrais pasmaidīja un atteica, ka tas esot uz labu. Par to valdnieks bija ļoti dusmīgs un par sodu ieslodzīja gudro cietumā. Valdnieks pasmējies un prasījis, vai tas tagad arī gudrajam uz labu. Bet gudrais tikai piebildis, ka viņam tas arī esot uz labu. Valdnieks pēc mēneša atkal posies medībām. Lai arī viņu pavadīja vesels pulks palīgu, viņu meža vidū ielenca mežonīgu iezemiešu cilts, kas sagūstīja valdnieku un viņa svītu, lai nogalinātu un upurētu saviem dieviem. Tomēr valdniekam nebija īkšķa, un viņu  atzina par nederīgu upurēšanai un atlaida. Vienīgais dzīvs pārradies mājās, valdnieks devās uz cietumu pie gudrā, izlaida viņu ārā un pastāstīja šo stāstu. Valdniekam tagad bija skaidrs, kāds bija labums no zaudētā īkšķa. Bet kāds bija labums gudrajam sēdēt cietumā? Gudrais atbildēja, valdniekam -  ja tu mani nebūtu ielicis cietumā, es arī būtu devies medībās tev līdzi, taču man abi īkšķi ir veseli. Par savu līdzīgu pieredzi stāsta arī Steve Jobs.

Miers dzīvē

Šajā dzīvē miera nekad nav bijis un nebūs. Ja jūs meklējat mieru, tad ejiet uz kapiem, izrociet sev kapu un iegulieties tajā. Atrast dzīvē mieru ir ilūzija. Tāpat jūs nekad neizbēgsiet no konfliktiem. Nav iespējams likt visiem par sevi domāt labu - jo cilvēks veiksmīgāks, jo vairāk būs ienaidnieku. Nevajag tiekties izpatikt citiem cilvēkiem. Ja cilvēks sevi mīl, neviens viņam nevar nodarīt ļaunu. Ja nemīl, viņam nodara ļaunu, lai viņš iemīlētu sevi. Mūsu ienaidnieki ir labākie skolotāji, kuri norāda uz mūsu trūkumiem.

Mīlestības veidi

Pastāv divi dažādi mīlestības veidi: mīlestība kā jūtas un mīlestība kā apziņas stāvoklis. Mīlestība kā jūtas ir pats populārākais, jo par to visi domā un dzied gandrīz katrā dziesmā. Tomēr tā nav īsta mīlestība, tā ir tikai emocija, kas mainās kā vilnis. Kaut kad tā ir augstu, tad atkal noplok. Pavisam kas cits ir mīlestība kā apziņas stāvoklis. Tas ir tad, kad tev ne tikai patīk otrs cilvēks, bet vēl vairāk patīk, ka otram cilvēkam ir labi. Tu dod, bet negaidi neko atpakaļ. Mīlestība bez nosacījumiem ir īsta mīlestība. Tikai šāda mīlestība ir pamats stabilām attiecībām. Turklāt, lai  varētu mīlēt citu, sākumā ir pašam ir jāpiepildās ar mīlestību un jāiemīl sevi.       

1. Vienmēr un visur saglabājiet mīlestību savā sirdī un vairojiet to.
2. Nemeklējiet vainīgos. Pieņemiet pasauli un cilvēkus tādus, kādi viņi ir.
3. Mēģiniet attaisnot cilvēku, kurš jūs pazemojis vai aizskāris. Atrodiet viņā ko pozitīvu. Iedomājieties sevi viņa situācijā bez sava ego, aizvainojuma un pretenzijām.

Otru pārveidot labāku

Tikko divu cilvēku attiecības kļūst tuvākas, ļoti bieži viens sāk mēģināt otru dažādos veidos izmainīt. To var salīdzināt ar koku. Ja jūs iestādiet liepu, jūs nevarat cerēt, ka liepa pēc jūsu ieteikumiem un norādījumiem pēc kāda laika pārvērtīsies par apelsīnu koku un jūs varēsiet sākt ievākt lielus, sulīgus apelsīnus. Tāpat arī apelsīnu koks nekad nepārveidosies par liepu, un jūs nevarēsiet no tā iegūt liepziedu tēju. Tomēr vienu lietu jūs varat izdarīt. Jūs variet labāk rūpēties par apelsīna koku un tas ražos garšīgākus apelsīnus. Šī līdzība tieši piemērojama visās attiecībās starp cilvēkiem – vīru un sievu, vecākiem un bērniem, darba kolēģiem un partneriem.

Kas ir dievišķais?

Tā ir mīlestība, kura nav ne no kā atkarīga. Cik mīlestības jūsu dvēselē, ir atkarīgs no dzīves problēmām, nepatikšanām, apvainojumiem un nelaimēm, tik daudz jūsos ir dievišķā. Ja sākumā jūs mīlat apkārtējo pasauli, bet tikai pēc tam to vērtējat, tas ir vēl viens solis tuvāk dievišķajam. Pret apkārtējo pasauli jāizturas kā pret savu bērnu. Vispirms to mīliet, bet pēc tam bariet, sodiet un bargi izturieties. Ja nav piepildījušās jūsu dziļākās vēlēšanās, ideāli un cerības, bet jūs sevi neslīciniet depresijā, neienīstiet sevi, neiznīciniet mīlestību savā dvēselē, saprotot, ka dzīve nekad nesoda, bet tikai palīdz palielināt mīlestību dvēselē; tas ir vēl viens solis tuvāk dievišķajam. Atcerieties sāpīgākos dzīves notikumus un izmainiet savu attieksmi pret šiem notikumiem. Lai tas darbotos, tas jāizdara daudz reižu. Pieņemiet savus pazemojumus kā mīlestības saglabāšanu savā dvēselē. Ja dvēselē nav mīlestības, tiek atņemtas arī cilvēciskās vērtības. Pagātne, tagadne un nākotne ir viens veselums. Pagātne nekur nav izzudusi. Lai izmainītu tagadni un nākotni, ir jāizmaina attieksme pret pagātni. Attīstība sākas ar to, ka jūs katrā notikumā spējat saredzēt dievišķo. Tad jūs saprotat, ka nav vainīgs tas, kurš Jūs aizskāris, nodevis un pazemojis. Ir kāds augstāks spēks, kurš pasargā un ārstē jūsu dvēseli, kad tā pārlieku sāk kļūt atkarīga no cilvēciskām vērtībām. Kad jūs saprotat, ka nav vainīgo, nerodas agresija. Ja nav agresijas, nav arī slimības un citas tālākas negatīvas sekas. 

Cilvēka loģika

Pastāv divas loģikas: cilvēka un dzīves. Paskatieties cilvēka loģikas labirintu. Mēs ar cilvēka loģiku  izdomājam, ka risinājums B ļaus sasniegt mērķi. Tomēr mēs nevaram redzēt visu karti pilnīgi. Šī karte var izrādīties nepareiza. Mēs tikai ceram, ka šī karte būs tāda, kādu mēs to esam iedomājušies. Mēs pavisam droši nezinam, vai mūsu cerība nebūs ilūzija.

Dzīves loģika 

Paskatieties dzīves loģikas labirintu. Tas ir īstais rezultāts, kas realizējas dzīvē. Piemēram, jūs esat noslēdzis līgumu, uz kura pamata pienāktos saņemt atlīdzību. Viss sarunāts - ir rakstisks līgums, jūs to apzinīgi un cītīgi pildat. Turklāt pasūtītājs arī šķiet godīgs un uzticams. Tātad pēc cilvēka loģikas un taisnīguma izpratnes noteikti jāsaņem atlīdzība. Tomēr reālā dzīvē naudu pēc darba padarīšanas nesamaksā. Tas ir tāpēc, ka cilvēka loģika balstās tikai uz vienu konkrētu situāciju, bet dzīves loģika - uz visu mūsu dzīvi un, iespējams, daudzām dzīvēm pirms tam. Tādēļ dzīves loģikas rezultāts būtu jāatzīst kā godīgs un taisnīgs. Cilvēka loģikas rezultāts arī ir it kā taisnīgs, tomēr tikai šajā vienā konkrētajā situācijā, bet ne kopumā. Dzīves loģika vienmēr ir prioritāra pār cilvēka loģiku. Cilvēka loģika ir otršķirīga.

Risinājumi

Darbs ar sevi - Risinājums ir vienkārši atzīt dzīves loģikas pārākumu pār cilvēka loģiku. Tas nozīmē - nemeklēt vainīgos  un saglabāt sirdī dzīvesprieku un mīlestību. Šī ir jūsu iekšējā cīņa ar sevi.  Tā ir pati svarīgākā kauja. Šādi cenšoties sevi iekšēji nostādīt, jūs maināt apziņu un palieliniet savu dzīves enerģiju, līdz ar to mainās labirinta karte. Tā izmainās, jo dzīve nevis soda un atriebjas, bet māca.

Ārējā cīņa - Vienlaicīgi jūsu pienākums ir darīt visu iespējamo parāda atgūšanai. Sūdziet tiesā, apķīlājiet kontus. Tomēr, ja jūs vienlaicīgi cīnaties ar sevi iekšēji, tad nauda vairs nebūs pašmērķis. Savu dzīvesprieku jūs sāksiet vērtēt augstāk par savu problēmu. 

Ko vēlēties dzīvē?

Galvenais, ko vēlēties, ir mierīgs prāts. Ja jums ir mierīgs prāts, tas nozīmē, ka jums ir veselība, pārticība, labas attiecības, jums ir viss, kas patiešām ir vajadzīgs. 

Pienākuma, misijas ideja

Lai cilvēks būtu laimīgs, viņam ir nepieciešams pienākums. Patiesa laime nav ne komfortā, ne lielā naudas daudzumā, ne kādās izklaidēs. Šīs lietas ir īslaicīgas, tās nav pastāvīgas. Vienīgais ceļš, kā cilvēkam labi justies katru dienu, ir mācēt atrast laimi no tā, ka viņš izpilda savu pienākumu un misiju pret savu ģimeni: sievu, bērniem, vecākiem, kā arī pret darba devēju, kolēģiem un sabiedrību. Ja cilvēks no sirds pilda savu misiju un mīl savu darbu, viņš neizbēgami saņems arī daudz naudas un varēs atļauties dzīvot lielā komfortā. Tādēļ ir svarīgi sākt ar savu misiju, savu pienākumu, tad rezultāts būs tikai dabiskas darba procesa sekas. Ja cilvēks jau ir laimīgs pildot savu pienākumu, viņam ir arī daudz vieglāk nepieķerties rezultātam - naudai un komfortam. Katrs cilvēks dzīvē pilda dažādas lomas un  pienākumus. Mūsu uzdevums ir rast lielu prieku un piepildījumu savu pienākumu veikšanā. Šāda apziņa nesīs īstu un pastāvīgu laimes sajūtu. Bieži cilvēkus nomāc depresija un neziņa.  Tam iemesls ir mērķu un iedvesmojošas misijas trūkums. Nav slinku cilvēku, ir tikai tādi, kuriem ir mērķi, kas viņus neiedvesmo. Tādēļ rodiet sev misiju un jūs iegūsiet pienākumus, kas jums atnesīs gan iedvesmu, gan lielu prieka un apmierinājuma sajūtu.

Vai pašam censties plānot savu dzīvi?

Harvardas universitātes absolventiem tika uzdots jautājums: Ko Jūs vēlaties no savas dzīves? Tikai 3% aptaujāto spēja konkrēti aprakstīt savus plānus, pārējo vēlmes un mērķi bija abstrakti. Ja grib visu, tātad īsti negrib neko. Pēc 30 gadiem tika uzmeklēti tie paši cilvēki un izrādījās, ka tieši tiem 3% absolventu, kuriem bija konkrēti mērķi kopējie finansiālie ienākumi bija 10 reizes lielāki kā atlikušajiem 97% kopā. Lai arī šis pētījums izdarīts tikai attiecībā uz finansiālo dzīves sfēru, tas ilustrē principu, kas darbojas arī citās dzīves jomās.

Kā saprast to, ko es vēlos?

Lai labāk saprastu, ko Jūs patiešām vēlaties sasniegt ne tikai karjeras ziņā, bet arī citās dzīves jomās, iedomājieties savas bēres, kur runātu 4 cilvēki:

1) darba kolēģis
2) tuvs radinieks
3) draugs
4) cienījams sabiedrības pārstāvis.

Atbildiet sev uz jautājumu, ko Jūs vēlaties, lai šie cilvēki par Jums pēc jūsu nodzīvotās dzīves par Jums teiktu. Bez iepriekš minētajām lomām, katram cilvēkam vēl var būt arī daudz citas lomas, tādēļ šo sarakstu droši papildiniet vai izmainiet. Pierakstiet savus mērķus:

1) Pirmais svarīgākais ir uzrakstīt kodolīgus, konkrētus ilgtermiņa mērķus katrai no savām lomām dzīvē,
2) Pēc tam, noformulējiet attiecīgus īstermiņa mērķus tuvākajam laikam,
3) Pēc tam, ņemot vērā Jūsu īstermiņa mērķus, izplānojiet, ko Jūs vēlaties izdarīt nākamajā nedēļā, lai tuvotos savam mērķim.

7 pricnipi kā nospraust mērķi?

1. Mērķim noteikti jābūt pozitīvā izteiksmē. Jādefinē tas rezultāts, ko jūs vēlaties, nevis tas, no kā jūs vēlaties izvairīties. Pastāv tāds likums: līdzīgs pievelk līdzīgu un rada līdzīgu. Ja prasat veiksmi, jūs pievelkat veiksmi; ja prasat, lai nebūtu neveiksme, jūs pievelkat neveiksmi.
2. Jums jādefinē vēlamais gala rezultāts, nevis veids, kādā to realizēt. Atcerieties: metode, kādā to realizēt, nav jūsu ziņā.
3. Jūsu mērķis nedrīkst būt tāds, kas aizskar cita cilvēka brīvu izvēli. Jūsu mērķis nedrīkst būt ar ļaunu nolūku. Atcerieties, ka tā jūs citam sūtat vēstuli, kuru patiesībā pats sev esat uzrakstījis.
4. Ļoti būtiski ir negaidīt savas vēlmes piepildījumu. Tas ir tāpat kā iestādīt sēklu un tad viņu raut ārā no zemes, skatoties vai tā dīgst. Vēlaties, bet nepieķerieties savai vēlmei.
5. Attīstiet sevī nesavtīgumu- nolieciet mērķi, sasniedziet to, bet rezultātu no tā neprasiet sev. Tas nebūt nenozīmē, ka jums visi augļi būs jāatdod trūkumcietējiem, noteikti nē, tomēr ir jābūt nesavtīgai attieksmei, lai mērķi sasniegtu. Ja jūs vēlaties labāku veselību, palīdziet izārstēties kādam citam. Ja jūs vēlaties vairāk naudas, izdomājiet, ko jūs par to pirksiet un kam palīdzēsiet.
6. Ticiet, bet palieciet reāli. Jāatceras, ka no pirmā stāva līdz piektajam stāvam jums būs jāuzkāpj pašiem, ar savām kājām. Nav tādas metodes, ar kuru varētu uzreiz uzlekt piektajā stāvā. Nekad nebeidziet censties.
7. Mums katram ir savi nopelni. Vienam sasniegt savu mērķi izdosies ātrāk, bet citam tas prasīs ilgāku laiku. Zaudētāji būs tikai tie, kuriem nepietiks pacietības.

Viss darāmais iedalās 4 grupās:

1.Svarīgas un steidzamas lietas - problēmas, kas ir svarīgas un prasa tūlītēju risinājumu, piemēram, negadījums vai priekšnieka steidzams rīkojums. Šīs lietas ir jādara steidzami, un nav iespējams atlikt uz vēlāku laiku.
2. Svarīgas, bet nesteidzamas lietas. Šeit ir visas tās svarīgās lietas, kuras nestu ievērojamu labumu dzīvei, bet kam nekad tā arī laika nepietiek, jo tās nav steidzamas. Piemēram, iemācīties vēl vienu svešvalodu, iegūt augstāku kvalifikāciju, izlasīt grāmatu, apgūt jaunu hobiju, veltīt vairāk laika savai ģimenei utml.
3. Nesvarīgas, bet steidzamas lietas. Šeit ir visas tās nesvarīgās lietas, kuras prasa tūlītēju rīcību. Piemēram, telefona zvans, lai papļāpātu svarīgā brīdī, vai uzbāzīga cilvēka kārtējais lūgums ko izdarīt viņa vietā. Šādām lietām ir jāmācās pateikt—nē!
4. Nesvarīgas un nesteidzamas lietas. Šeit ir visas tās nesvarīgās lietas, kuras nekādi neveicina neviena noliktā mērķa sasniegšanu, bet vienkārši bezvērtīgi nosit laiku. Piemēram, TV kanālu bezmērķīga pārslēgšana, datorspēle vai teleseriāls. No šādām lietām būtu jāatsakās.

Būtība slēpjas:
1) spējā atteikties no trešās un ceturtās daļas nodarbēm par labu otrajai. Un jo vairāk Jūs būsiet aizņemts ar svarīgo, bet nesteidzamo, jo arī mazāk paliks svarīgā un steidzamā.
2) plānojot nedēļai uz priekšu, nevis tikai nākamajai dienai.
3) pieejot plānam elastīgi. Plāns ir mūsu padotais, ne priekšnieks. Nespēja atteikties no nevajadzīgā nav disciplīnas trūkums, bet savas misijas un mērķu trūkums.

Nav slinku cilvēku, ir tikai cilvēki, kuriem ir mērķi, kas viņus neiedvesmo!

Ieraduma spēks

Ieradumu var salīdzināt ar kosmosa kuģi. Lielāko daļu enerģijas (degvielas) tas patērē pašā pirmajā ceļa posmā, pārvarot zemes pievilkšanās spēku. Līdzīgi ir ar jaunu ieradumu. Lai to iedzīvinātu, vajadzēs enerģiju, spēcīgu gribu un apņemšanos. Tomēr pēc tam, kad tas jau būs kļuvis par ieradumu, piepūli vairs neprasīs. Tieši otrādi, būs grūtāk no tā atteikties un to izmainīt. Cik vērtīgi ieradumi mums dzīvē spēj ienest milzīgas pozitīvas pārmaiņas, tik negatīvi ieradumi rada problēmas un nelaimes. Katram ir iespēja izvēlēties savus ieradumus. Doma rada darbību, darbība ieradumu, ieradums veido raksturu, bet raksturs likteni.

​Koncentrēšanās uz procesu

Rezultāts ir atkarīgs no iepriekšējos posmos ieguldītā enerģijas daudzuma ideju radīšanā, konkrētas vēlmes noteikšanā un darba procesā. Padariet darba procesu par savu mērķi, tad rezultāts atnāks pats. Netērējiet savu enerģiju lieki, nestāstiet par saviem mērķiem saviem draugiem un paziņām tikai tāpat vien. To enerģiju, ko varējāt izlietot darot, būsiet iztērējuši tukšās sarunās. Nekad neaprunājiet citus un nemeklējiet vainīgos. Ja jums ir vēlme citus nicināt, ienīst un aprunāt jebkuru, tajā skaitā sevi, savu likteni un arī valsti vai valdību, tad visa jūsu enerģija tiek izšķiesta nīstot un meklējot vainīgos. Attiecīgi mazāk enerģijas paliek spējai saprast, kas pareizi  darāms, un spējai to arī paveikt.

Līdzsvars

Mērķi iedalās divās grupās:

•     tie, kurus mēs tieši varam ietekmēt, rīkojoties paši, 
  
•     mērķi, kurus mēs tieši nevaram ietkmēt, jo tie atkarīgi no citu cilvēku rīcības.
  

Lai ko jūs darītu, vienmēr ir jāsaglabā līdzsvars starp to, ko praktiski varat izdarīt, lai sasniegtu savu mērķi (tas, ko tieši varat ietekmēt), un to, ko jūs varat ietekmēt tikai netieši - nevis piespiežot otru, bet attīstot savu apziņu un palielinot dzīves enerģiju. Visbiežāk mēs kļūdāmies, jo vēlamies ietekmēt notikumus, tos mēģinot burtiski "piespiest". Ietekmēt no citiem atkarīgo iespējams tikai palielinot savu enerģijas daudzumu un skaidri zinot savu mērķi. Turklāt vajag saprast arī to, ka tas mērķis, kas pēc daudziem mēģinājumiem vienalga nedodas rokā ir tikai mācību posms, lai palīdzētu jums labāk sasniegt citu mērķi, vai arī tam nav vēl pienācis īstais laiks. 

Kā palielināt savu ietekmi?

Ļoti svarīgi vienmēr koncentrēties tikai uz to, ko ir iespējams ietekmēt. Ja mēs koncentrējamies un risinām tās problēmas, kuras varam ietekmēt, tad sekas tam ir mūsu ietekmes palielināšanās. Ja mēs koncentrējamies un tērējam savu enerģiju, uztraucoties par lietām, kuras mēs nevaram ietkmēt, tad mūsu ietekmes sfēra tikai sašaurinās.

Ziedošana

Ziedošana ir ļoti efektīvs dzīves enerģijas papildināšanas veids. Visums darbojas, pateicoties dinamiskai enerģijas apmaiņai. Katrās attiecībās ir jādod un no katrām attiecībām ir jāgūst. Došana ir nesaraujami saistīta ar saņemšanu, un saņemšana - ar došanu. Došana ir tas pats, kas saņemšana, jo kā viens, tā otrs ir tikai dažādas Visuma enerģijas plūduma izpausmes. Ja mēs neļaujam naudai vai vērtībām riņķot, ja mēs turamies pie naudas un krājam krāšanas pēc, tā vairs nenāks pie mums. Lai šī enerģija turpinātu plūst pie mums, jāļauj tai būt kustībā. Naudai un vērtībām, tāpat kā upei, ir jāļauj plūst, citādi tā sastāvās. Tikai plūstot tā spēj būt dzīva un vesela. Jo vairāk jūs dodiet, jo vairāk saņemsiet, jo dodot ļausiet savā dzīvē cirkulēt Visuma enerģijai. Lai sasniegtu pozitīvu rezultātu, ir svarīgi zināt dažus ziedošanas principus. Labākais veids, kā iedzīvināt brīvu enerģijas plūsmu ir uzsākt cirkulācijas procesu. Satiekot kādu, dāvājiet viņam kaut ko. Šai veltei nebūt nav jābūt materiālai vērtībai - tas var būt tikai smaids, uzmanība, rūpes, apbrīna, mīlestība, kompliments, vai laimes vēlējums pie sevis. Tas nemaksā neko.

Pirms jūs kādam cilvēkam ziedojat kādas materiālas vērtības vai naudu, sākumā vajadzētu vēlēt viņam laimi un tikai tad dot. Tas jums ļaus saprast ko un vai vispār ko dot šim cilvēkam. Ja pie jums atnāk alkoholiķis un prasa iedzert, vai ir pareizi dot viņam alkoholu vai naudu alkoholam? Ja jūs sākat ar to, ka vēlat viņam laimi, tad saprotams, ka alkohols viņam laimi nenesīs; tieši otrādi, tas šī cilvēka nelaimi tikai palielinās. Ja jūs tomēr dodat šādam cilvēkam alkoholu vai naudu, tad, pirmkārt, jūs ar savu rīcību degradējat gan sevi, gan arī ziedojuma saņēmēju un, otrkārt, jūs nevis ziedojat, bet vienkārši parādat savu žēlumu. Šis princips attiecas uz jebkuru degradējošu ziedojuma izlietošanas mērķi. Ziedojiet tikai pozitīviem mērķiem un par to pārliecinieties. Ja jūs dodat kādu lielāku ziedojumu, tad nekad nedodiet cilvēkiem gatavu zivi, dodiet tikai makšķeri. Ar lielu zivi jūs būsiet cilvēku pabarojis tikai uz laiku, bet ar makšķeri pabarosiet uz visu mūžu. Zivi var dot tikai tiem, kas paši sev nevar palīdzēt. Nedrīkstētu cerēt, ka ziedošanas dēļ dzīve tūlīt jūs ar kaut ko apbalvos. Ziedošana palīdz palielināt bio-enerģiju un mīlestību sirdī, kas savukārt ir priekšnoteikums izmaiņām dzīvē.

Dažas ziedošanas idejas: pagatavojiet pusdienas draugiem, barojiet bezpajumtniekus, putnus, palīdziet bērniem, atrodiet kādu vecu cilvēku un parūpējieties par viņu, stādiet kokus. Nemetiet ārā pārtiku, atlikušo atdodiet putniem vai dzīvniekiem.